Demogrāfisko lietu padome pārstāvji piektdien prezentēja Valsts kancelejas un Veselības ministrijas dati, kas liecina, ka ārējie nāves cēloņi Latvijā ik gadu prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības. No tiem aptuveni 900 cilvēku ir darbspējas vecumā.
Dati attiecas uz laiku no 2019. Līdz 2023. Gadam. Šie skaitļi ietver visus ārējos nāves cēloņus, tostarp ceļu satiksmes incidentus, kritēnus un alkoholismu. Veselības ministrija norāda, ka šie cēloņi ir vēl viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā pastāv dzīvības riska pārmērība.
Pētījumos tika ietverts arī to, kā šie cēloņi izvērstas dažādos vecumu grupās. Darbspējas vecumā, kas ir 25–64 gadus, ir visaugstākais nāves riska līmenis. Šajā grupā ik gadu mirst aptuveni 900 cilvēku.
Šie dati ir svarīgi, lai izveidotu efektīvāku dzīvības aizsardzības politiku. Valsts kanceleja un Veselības ministrija plāno pārskatīt pasākumus, lai samazinātu ārējo nāves cēloņu ietekmi uz sabiedrību.
